prieks
Skaidrojums
labot šo sadaļuLatviešu valodas vīr. 1. deklinācijas lietvārds
- Pozitīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta.
- Patiess, neviltots prieks.
- Tas, kas izraisa šādu emocionālu stāvokli.
- Ziemas prieki. Baudīt atvaļinājuma, makšķerēšanas priekus.
[MLVV]
Locījumi
labot šo sadaļuPamazināmā forma: prieciņš
Frazeoloģismi
labot šo sadaļu- Acu prieks — tas, kas ir ļoti mīļš, tuvs; acuraugs.
- Apčurāties aiz prieka sar., iron. — būt ļoti priecīgam.
- Ka prieks — saka, ja kāds ko ir (ļoti) labi veicis, izdarījis.
- Lēts prieks sar. — tas, ko var atļauties, kam pietiek līdzekļu.
- Priekā! — izsaucas, uzaicinot kopā iedzert.
- Prieka meita — prostitūta.
- Prieka nams — priekanams; prostitūcijas uzņēmums.
- (Pārāk) dārgs prieks sar. — tas, ko nevar atļauties (piemēram, līdzekļu trūkuma dēļ).
- Peldēt priekā — justies ļoti priecīgam.
- Prieka vēsts — (a) Eņģeļa Gabriēla paziņojums Marijai, ka viņa dzemdēs Dieva dēlu (Lūkas 1:26). (b) Latvijai netradicionāla kristiešu draudze.
- Vaļas prieks — vaļasprieks.
Avoti: LLVV, SLG