Kāinga  |  Kōrerohia  |  Tutū |  co | de | en

Kahuroa
nō Aotearoa

Haere mai, haere mai, haere mai. E mihi ana ki te runga rawa, nāna nei ngā mea katoa. E mihi ana ki a Tūheitia, e noho rā ki te ahurewa o ōna mātua tūpuna. E mihi ana ki ngā mate kua wehe nei ki te pō. Ka tangi te kākā, ka tangi hoki ahau. Ka huri ki tō tātou taonga, ki te Wiki Māori nei. He kaimahi hoki ahau ki te Wiki Pākehā, ki te Wikimedia Commons, ki te Wiki Tiamana, me te Wiki Wīwī.

Taunga
  • Whakatikatanga: 14772
  • Whakatikatanga wāhi matua: 9963
  • Whakatikatanga wāhi kōrero: 783
  • Kōrero kaimahi: 802
  • Rā: 5 Hune 2008



Hei mahi



Wikipedia reo kē


Ko te ao o Tū
  • Ko tāku nei he whakatikatika haere i ngā tuhipānui mō te Māori, mō ngā iwi o Te Moana-nui-a-Kiwa. E mihi ana ki ngā whanaunga i ngā motu o Hawaiki.
  • Ki ahau nei, he tino taonga te reo rangatira. Koia rā i tahuri ai ahau ki te mahi i konei, he whakapaipai i te reo o konei.
  • Mā te wā e puta ai te pai, te kino rānei o te iwi Māori ki tēnei paetukutuku ipurangi. Engari, waiho mā rātou.
Ko te ao o Tāne
  • E pai ana ki ahau ngā rākau o Te Tai-tokerau, o Rangitāhua, me ērā atu o ngā motu mahana o te Moana-a-Tawhaki.
  • Hei mahi anō ngā tuhipānui mō ngā manu, mō ērā o ngā tamariki tīoriori a Tāne.
  • Ki ahau nei, ko ēnei ētahi o ngā tino taonga o Ngāi Tāua te Māori: ngā huruhuru o Papa-tua-nuku, ngā āhuatanga o te ao o rātou mā i heke mai ki ēnei motu.
Ko ngā whakaahua
  • Ki ahau nei, ko ngā whakaahua te tino kinaki mō ngā kōrero o konei. Koia rā i tahuri ahau ki te mahi whakaahua mō ngā rākau me ngā manu o te Wao-nui-a-Tāne. Ahakoa he koretake kē ahau ki taua mahi, ka mahi pērā tonu ahau.
  • Kei te Commons ōku whakaahua. He mahi anō te rapurapu haere i te ipurangi, rapu whakaahua ai - he whakaahua o ngā tamariki o Tāne. Ko te flikr tētahi o ngā mātāpuna whakaahua i whakamahia e au.

Kōrero mai ō whakaaro ki taku whārangi kōrerorero.

  NODES
Note 1