Slāpeklis

Slāpeklis
7	; ; ; ; ; 5; 2
	N; 14,0067 g/mol
	[He]2s22p3
	; Sašķidrināts slāpeklis un slāpekļa molekulas struktūrformula ar starpatomu attālumu
Oksidēšanas pakāpes	+5, +4, +3, +2, +1, −1, −2, −3
Elektronegativitāte	2,04
Blīvums	1,251 kg/m3
Kušanas temperatūra	63,14 K (−210 °C)
Viršanas temperatūra	73,35 K (−195,79 °C)

Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7. Parasti slāpeklis ir divatomu gāze, kuras ķīmiskā formula ir N₂. Dabā slāpeklis ir sastopams atmosfērā, kur tas ir galvenā gaisa sastāvdaļa. Paaugstinātā temperatūrā slāpeklis var reaģēt ar ūdeņradi, (veidojot amonjaku), sārmu metāliem (veidojot attiecīgus nitrīdus) un vēl augstākā temperatūrā arī ar skābekli, veidojot slāpekļa(II) oksīdu. Savienojumos slāpeklim var būt oksidēšanas pakāpe no −3 (amonjaks) līdz +5 (slāpekļskābe un tās sāļi). Visbiežāk slāpeklis ir trīsvērtīgs.

Atrašanās dabā

78% no gaisa aizņem slāpeklis. Daudz slāpekļa ir olbaltumvielu, matu, nagu, aitas vilnas un citu organisku vielu sastāvā. Svarīgi slāpekli saturoši minerāli ir salpetri (Čīles salpetris).

Iegūšana

N₂ iegūst, sadalot gaisu pie zemas temperatūras. Laboratorijā tīru slāpekli iegūst no amonija nitrīta, to karsējot:

NH₄NO₂ → N₂ + 2H₂O

Molekulas uzbūve

Slāpekļa molekulas sastāv no diviem slāpekļa atomiem, kas veido visai inertu divatomu gāzi. Šīs vielas ķīmiskā formula ir N₂, tātad slāpekļa molekula sastāv no diviem slāpekļa atomiem, kas savienoti ar trīskāršu ķīmisko saiti (tas nozīmē, ka slāpekļa molekulas diviem atomiem ir kopīgi trīs elektronu pāri). Šī saite rodas, pārklājoties abu atomu vērtības elektronu mākoņiem. Savukārt šos elektronu mākoņus veido katra atoma elektroni, kas riņķo apkārt atoma kodolam. Slāpekļa elektronu mākoņa diametrs ir tikai 0,0000001 milimetrs^[1].

Slāpekļa savienojumi

Slāpekļa bināros savienojumus ar citiem elementiem sauc par nitrīdiem. Sārmu metālu nitrīdi ir visai ķīmiski aktīvas vielas, kas veidojas, šiem metāliem reaģējot ar slāpekli paaugstinātā temperatūrā. Tie reaģē ar skābekli, veidojot brīvu slāpekli un attiecīgā metāla oksīdu, reaģē ar ūdeni, veidojot attiecīgā metāla hidroksīdu un amonjaku. Bora, silīcija un daudzu smago metālu nitrīdi ir cietas un karstumizturīgas vielas. Bora un silīcija nitrīdus lieto par mehāniski izturīgas keramikas izejvielām.